MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

   "Grāmata, kuru Tu, mīļais lasītāj, turi rokās, ir Visuma bibliotēku noraksts. Tā ir par aistu (baltu tautu) Ceļu, tas nozīmē - par mūsu Saknēm, par mūsu sentēvu cēlo Garu un upurēšanos nākotnes labā, tas nozīmē - mūsu, kuri tagad dzīvojam, labā. Grāmata šī ir par mani un Tevi, par mums, brāļiem, kurus iekarotāji arvien sanaidot tiecās, lai valdītu. Bijās tie mūsu, jo ar savas Brīvības mīlestību bijām spēcīgi, jo to Spēku no mūsu cēlā aistu Gara guvām. Dēvēja mūs par baltiem, jo bijām pie mūsu jūras. Dēvēja par piejūrniekiem un visādi citādi. Taču svarīgi ir pašiem zināt, kas esam. Svarīgi pašiem savu identitāti atcerēties, lai Tautas Gars mūsos vēl dziļāk iesūktos. Tam iesūcoties, ģenētiskā atmiņa atgriezīsies arī ar visu, kas tagadnei ir svarīgs, lai mēs apzinātu nākotni veidotu." -  tā raksta grāmatas autore

           “Rakstot grāmatu, manī cīnīsies divas emocijas – vēlēšanās palikt pa gabalu, jo jebkas, ko uzzināšu, nespēs mazināt manu cieņu un apbrīnu pret Noru Bumbieri. No otras puses: gribu zināt viņas dzīvi ar visām kaislībām un trūkumiem. Gribu zināt, kas viņu mīlējis un kuru mīlējusi viņa, lai vēl dziļāk pieņemtu viņu kā cilvēku. Es gribu viņu pilnīgu,”

     Grāmata "Kā iemīlēt sevi" ir kā jauns sākums dzīvei, kā pagrieziena punkts pretim veiksmei un laimei.
Ja mēs esam mīlestības pilnas – visa pasaule ir gaiša.
Ja mēs esam laimīgas – mums viss patīk.

      Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" klajā laists Andra Akmentiņa romāns "Skolotāji".

   "Tā dēvētais Hruščova atkusnis jūtami ietekmēja manu dzimtu. Vectēvs Andrejs Akmentiņš pārkarsēja galvu siena pļavā un nomira. Siens bija paredzēts gan sovhozam, gan pašiem, precīzāk sakot – desmito tiesu no tā, ko dzimta savāca, kopjot grāvmalas, varēja paturēt savai govij, un bez govs izdzīvot nebūtu iespējams. Mātes brālis Jānis Akmentiņš izskrēja laukā, pārāk plāni ģērbies, un nosala. Kas vēl viņus vienoja, izņemot šo sakāvi galvenajā dzīves cīņā pret nebūtību? Viņi bija lauku skolotāji. Katru varas maiņu pārdzīvojuši vienādi – vispirms slēpjoties, tad atgriežoties skolā.

     Kā būtu, ja jūs spētu atbrīvoties no saviem iekšējiem ierobežojumiem un pārkāpt daudzas šķietami neaizsniedzamas robežas? Ko varat ikdienā darīt, lai panāktu iekšējo mieru un skaidrību? Kas jūs šobrīd šķir no izvirzīto mērķu sasniegšanas? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem grāmatā “Pārlaicīgā dvēsele” sniegtas skaidras un atklātas atbildes.