MĪLESTĪBA! GAISMA! HARMONIJA!

           “Rakstot grāmatu, manī cīnīsies divas emocijas – vēlēšanās palikt pa gabalu, jo jebkas, ko uzzināšu, nespēs mazināt manu cieņu un apbrīnu pret Noru Bumbieri. No otras puses: gribu zināt viņas dzīvi ar visām kaislībām un trūkumiem. Gribu zināt, kas viņu mīlējis un kuru mīlējusi viņa, lai vēl dziļāk pieņemtu viņu kā cilvēku. Es gribu viņu pilnīgu,”

     Grāmata "Kā iemīlēt sevi" ir kā jauns sākums dzīvei, kā pagrieziena punkts pretim veiksmei un laimei.
Ja mēs esam mīlestības pilnas – visa pasaule ir gaiša.
Ja mēs esam laimīgas – mums viss patīk.

      Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" klajā laists Andra Akmentiņa romāns "Skolotāji".

   "Tā dēvētais Hruščova atkusnis jūtami ietekmēja manu dzimtu. Vectēvs Andrejs Akmentiņš pārkarsēja galvu siena pļavā un nomira. Siens bija paredzēts gan sovhozam, gan pašiem, precīzāk sakot – desmito tiesu no tā, ko dzimta savāca, kopjot grāvmalas, varēja paturēt savai govij, un bez govs izdzīvot nebūtu iespējams. Mātes brālis Jānis Akmentiņš izskrēja laukā, pārāk plāni ģērbies, un nosala. Kas vēl viņus vienoja, izņemot šo sakāvi galvenajā dzīves cīņā pret nebūtību? Viņi bija lauku skolotāji. Katru varas maiņu pārdzīvojuši vienādi – vispirms slēpjoties, tad atgriežoties skolā.

     Kā būtu, ja jūs spētu atbrīvoties no saviem iekšējiem ierobežojumiem un pārkāpt daudzas šķietami neaizsniedzamas robežas? Ko varat ikdienā darīt, lai panāktu iekšējo mieru un skaidrību? Kas jūs šobrīd šķir no izvirzīto mērķu sasniegšanas? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem grāmatā “Pārlaicīgā dvēsele” sniegtas skaidras un atklātas atbildes.

     Norvēģu ceļotājs un rakstnieks ĒRLINGS KAGE, pirmais cilvēks, kurš sasniedzis “trīs virsotnes” – ziemeļpolu, dienvidpolu un Everestu –, pavadījis 50 dienas Antarktīdā bez jebkādas saziņas ar pasauli, savā grāmatā “Klusums trokšņa laikmetā”, kas nule nākusi klajā izdevniecībā “Latvijas Mediji”, raksta par ārējo klusumu – to, kuru aizēno pilsētvides fona troksnis, vai to, kas ir vienīgais, kas dzirdams, tuvojoties dienvidpolam. Arī par iekšējo – to, kuru slāpējam ar vārdiem, skaņām vai pastāvīgu komunikāciju viedierīcēs, jo tas var būt biedējošs. Ja nu, nonākot iekšējā klusuma telpā, tur sastapsim kādu svešinieku – sevi pašu?